izgriezties1
izgriezties [izgriẽzties] -griežos, -griezies, -griežas, pag. -griezos; refl.
1.Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)- par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
PiemēriMašīna izgriezās no šķērsielas un pa kluso Vecrīgu traucās uz priekšu.
2.Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
PiemēriEs locījos kā odze, mēģinādama izgriezties no viņa rokām..
3.Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
PiemēriIzgriezties valsī.
3.1.Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā.
PiemēriTie prata tā izlēkt un izgriezties.
5.parasti 3. pers.; sar. Izmainīties (kā) — parasti par apstākļiem.
PiemēriVēl viss varēja izgriezties par labu - Pēteris taču nedrīkstēja viņu [Kaču] tā atstāt.
Avoti: 3. sējums