izgriezties1
izgriezties [izgriẽzties] -griežos, -griezies, -griežas, pag. -griezos; refl.
1.Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)- par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
PiemēriMašīna izgriezās no šķērsielas un pa kluso Vecrīgu traucās uz priekšu.
- Mašīna izgriezās no šķērsielas un pa kluso Vecrīgu traucās uz priekšu.
- «Volga» izgriezās uz Ļeņina ielas un, apdzīdama smagās mašīnas un trolejbusus, traucas uz priekšu.
2.Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
PiemēriEs locījos kā odze, mēģinādama izgriezties no viņa rokām..
- Es locījos kā odze, mēģinādama izgriezties no viņa rokām..
- Maz trūka, ka.. [cīkstonim] būtu piespiesti pleci paklājam, bet pēdējā brīdī laimējās izgriezties.
3.Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
PiemēriIzgriezties valsī.
- Izgriezties valsī.
3.1.Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā.
PiemēriTie prata tā izlēkt un izgriezties.
- Tie prata tā izlēkt un izgriezties.
5.parasti 3. pers.; sar. Izmainīties (kā) – parasti par apstākļiem.
PiemēriVēl viss varēja izgriezties par labu - Pēteris taču nedrīkstēja viņu [Kaču] tā atstāt.
- Vēl viss varēja izgriezties par labu - Pēteris taču nedrīkstēja viņu [Kaču] tā atstāt.
Avoti: 3. sējums