attīrīt
attīrīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
PiemēriAttīrīt būvlaukumu.
1.1.Tīrot novākt (ko nevajadzīgu, traucējošu, arī netīru no kādas platības).
PiemēriAttīrīt sniegu no ceļa.
1.2.Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša). Notīrīt.
PiemēriPeļķei pārkļuvis, večuks sasita kājas, lai attīrītu tās no dubļiem.
2.Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu). Veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanas (no kādas vielas).
PiemēriAttīrīt ūdeni.
Avoti: 1. sējums