Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
triekt1
triekt triecu, triec, triec, pag. triecu; trans.
1.Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu) tā, ka (tā) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
PiemēriTriekt dūri galdā.
  • Triekt dūri galdā.
  • Priekšstrādnieks trieca visus piecus pirkstus galdā tā, ka nagi noklaukšēja taisni kā pakavs uz akmens.
  • Millers nobālēja. Viņš soli atkāpās, atliecās atpakaļ un atvēzējies ar visu spēku trieca Annai sejā dūri.
  • pārn. Es neeju vientulībā galvu klintīs triekt. Vēl tikpat glāstoši es protu roku sniegt Tiem, kuri bij un paliek īsti tuvi.
1.1.intrans.
PiemēriJūs paši - tie labie, vislabākie - Nosodāt visu, kas nejauks, Bet vai ir cilvēka labā - triekt Ar dūri tam - tieši sejā?
  • Jūs paši - tie labie, vislabākie - Nosodāt visu, kas nejauks, Bet vai ir cilvēka labā - triekt Ar dūri tam - tieši sejā?
  • Tikko lielā dūša sāk saplakt, Mišels ieķer vēl glāzīti un triec ar kulaku pa galda dēli, lai tie tur jūt, kāds vīram nags!
1.2.Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
PiemēriTriekt glāzi pret grīdu.
  • Triekt glāzi pret grīdu.
  • Priekštelpā pie sienas stāv sols, Zenta to no visa spēka triec durvīs, un tās atlec vajā.
  • Tā viņš ceļas uzreiz kājās, paķer no galda Mefistofeļa ģipša statueti un triec stūrī. Drupatas vien apšķīda!
  • Smaga dūre trāpīja Marka galvu. Zēns paklupa uz ceļiem, bet tad veikli piecēlās, atvēzēja ģitāru un no visa spēka trieca vajātājam sejā.
  • ..mani sagrāba aiz apkakles kāda spēcīga roka un trieca pret sienu tā, ka es atsitos tajā ar degunu un sajutu mutē sāļu asins garšu.
1.3.intrans.
PiemēriTanī brīdī no biezā nezāļu mūkšķa pietrūkās Dzelzkalējs un, šautenes laidi pacēlis gaisā, trieca ar to no visa spēka ienaidniekam pa galvu.
  • Tanī brīdī no biezā nezāļu mūkšķa pietrūkās Dzelzkalējs un, šautenes laidi pacēlis gaisā, trieca ar to no visa spēka ienaidniekam pa galvu.
1.4.Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
PiemēriTriekt cirvi bluķī.
  • Triekt cirvi bluķī.
  • «Še tev!» viņš triec durkli no visa spara ienaidniekam krūtīs..
1.5.Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
PiemēriAtvēzējies, lai triektu bumbu vārtu labajā augšējā stūrī, pēkšņi sajutu nedrošu pieskārienu.
  • Atvēzējies, lai triektu bumbu vārtu labajā augšējā stūrī, pēkšņi sajutu nedrošu pieskārienu.
  • Un vēl citi.. steidz triekt mītņu logos un durvīs rokas granātas.
1.6.Strauji, spēcīgi iedarbojoties (piemēram, ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā). Šaujot panākt, ka (lode, šāviņš u. tml.) virzās (kur iekšā).
PiemēriTriekt ar āmuru naglu sienā.
  • Triekt ar āmuru naglu sienā.
  • ..senos laikos sirmi ļaudis stāstītu, ka viņu jaunībā šādi vīri ar kailām rokām pakavus taisnus stiepuši un ar dūri naglas grīdā triekuši.
  • Jo katrs jau ir citāds, katram sava gudrība, sava pārliecība, kas nesadzīvo ar cita pārliecību. Kara laikā par to triec lodi pierē..
  • pārn. Sirdī skaudru skumju bultu Kāds man rudens rītā triecis.
1.7.Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
PiemēriIznācis pagalmā, Andrejs stāvēja, atspiedies pret durvju stenderi, un viņa baltais krekls tumsā baloja pret mājas sienu, it kā uz tās kāds niknumā būtu triecis kaļķu piku.
  • Iznācis pagalmā, Andrejs stāvēja, atspiedies pret durvju stenderi, un viņa baltais krekls tumsā baloja pret mājas sienu, it kā uz tās kāds niknumā būtu triecis kaļķu piku.
  • ..abstrakcionists Volss.. rada uz audekla «sprādzienus», «šausmu kliedzienus», ko panāk, ar spēcīgu atvēzienu triecot krāsu uz audekla..
2.Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi. Arī trenkt1.
PiemēriTriekt zirgu rikšos.
  • Triekt zirgu rikšos.
  • Reinim liekas: tas ir svešs vepris, bet kartupeļi ir viņa... Vajadzētu paņemt stibu un triekt projām.
  • Tev ir viegli - tu kā bagāts saimnieks zirgu triec ar visiem ratiem.
  • Katru vakaru pirms gulētiešanas teltīs.. griežas zili paegļu dūmu mutuļi - biedri dzen un triec laukā salīdušos odus.
2.1.Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
Piemēri«Tā jau būs. Vari mierīgi svinēt kāzas, netriekšu šovasar tevi purvā iekšā,» jokoja vīrs..
  • «Tā jau būs. Vari mierīgi svinēt kāzas, netriekšu šovasar tevi purvā iekšā,» jokoja vīrs..
  • «Ar tevi peldēties es vairs neiešu,» Rita papurināja galvu. «Kas tevi triec tik tālu jūrā! It kā nevarētu peldēties tepat gar krastu.»
  • pārn. Kas ir šī meitene? Pati aizbēgusi no mājām vai varbūt padzīta? Kas viņu triec šajā zaņķī? Vieglprātība, bezizeja, vieglas peļņas kāre?
  • pārn. ..Velns to vēju ragā lieca, Prom no pakša trieca.
  • ..zunteniekiem varēja pārmest dažādus pasaules grēkus, tikai ne tādu smalkjūtības trūkumu, ka nieka dēļ pusnaktī atļautos triekt viņu [veikalnieci] augšā.
Stabili vārdu savienojumiTriekt augšā.
2.2.pārn. Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju). Virzīt (ko) tā, ka (tas) spēcīgi skar (ko), atsitas (pret ko).
PiemēriVētra triec mākoņus.
  • Vētra triec mākoņus.
  • Pažobelēs elso vējš un triec jumtā lietus lāses, kas maigi grab kā vārīti zirņi.
  • ..tur [upē] plaisā un lūst ledus, sablīvēdamies neglītās grēdās, kuras ūdeņi.. triec citu pret citu.
2.3.pārn. Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Piemēri..Uz laimi, lielāku par visām laimēm, Triec mani sniegties neremdināms spēks.
  • ..Uz laimi, lielāku par visām laimēm, Triec mani sniegties neremdināms spēks.
2.4.parasti savienojumā ar «prom», «laukā». Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām. Ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no kāda).
PiemēriTēvocis Krišus atcerējās, ka viņi [zēni] līduši pāri sētai pēc ogām, bet sargs ar rungu triecis viņus prom.
  • Tēvocis Krišus atcerējās, ka viņi [zēni] līduši pāri sētai pēc ogām, bet sargs ar rungu triecis viņus prom.
  • Antonija: Ko jūs teiktu, ja paša dēls jūs dzītu laukā no mājas? Bet tā ir! Tu esi atdevis visu savu sirdi, bet tevi triec prom kā vecu suni.
2.5.Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
PiemēriPats savām acīm redzēju jau tolaik, kad vāciešus triecām atpakaļ, kāds tuksnesis tur ap Pleskavu radīts.
  • Pats savām acīm redzēju jau tolaik, kad vāciešus triecām atpakaļ, kāds tuksnesis tur ap Pleskavu radīts.
  • pārn. Tad vāci paši dodas uzbrukumā, bet viņus triec atpakaļ Blanka ložmetēji..
3.Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt. Arī trenkt2.
PiemēriTriekt kalpus pie darba.
  • Triekt kalpus pie darba.
3.1.sar. Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
PiemēriDevās mājup. Trieca veco mašīnu pa melno nakti un slikto ceļu tā, ka likās - tā kuru katru mirkli sajuks gabalu gabalos..
  • Devās mājup. Trieca veco mašīnu pa melno nakti un slikto ceļu tā, ka likās - tā kuru katru mirkli sajuks gabalu gabalos..
  • Automašīna bija uz paša vecā Zemtura vārda.... un viņš labprātāk brauca pats, nevis ļāva mašīnu triekt dēliem.
  • Tādu okeāna kuģi divreiz triekt tukšā turp un atpakaļ - cik tas neizmaksā! Tā nedrīkst.
Stabili vārdu savienojumiKā (paša) nelabā triekts (arī dzīts, vajāts u. tml.).
Avoti: 7-2. sējums