Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trieciennieks
trieciennieks -a, v.
triecienniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.vēst. Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
PiemēriTrieciennieku brigāde.
2.Triecienarmijas karavīrs.
Avoti: 7-2. sējums