triekt1
triekt triecu, triec, triec, pag. triecu; trans.
1.Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu) tā, ka (tā) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
PiemēriTriekt dūri galdā.
1.1.intrans.
PiemēriJūs paši - tie labie, vislabākie - Nosodāt visu, kas nejauks, Bet vai ir cilvēka labā - triekt Ar dūri tam - tieši sejā?
1.2.Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
PiemēriTriekt glāzi pret grīdu.
1.3.intrans.
PiemēriTanī brīdī no biezā nezāļu mūkšķa pietrūkās Dzelzkalējs un, šautenes laidi pacēlis gaisā, trieca ar to no visa spēka ienaidniekam pa galvu.
1.4.Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
PiemēriTriekt cirvi bluķī.
1.5.Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
PiemēriAtvēzējies, lai triektu bumbu vārtu labajā augšējā stūrī, pēkšņi sajutu nedrošu pieskārienu.
1.6.Strauji, spēcīgi iedarbojoties (piemēram, ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā). Šaujot panākt, ka (lode, šāviņš u. tml.) virzās (kur iekšā).
PiemēriTriekt ar āmuru naglu sienā.
1.7.Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
PiemēriIznācis pagalmā, Andrejs stāvēja, atspiedies pret durvju stenderi, un viņa baltais krekls tumsā baloja pret mājas sienu, it kā uz tās kāds niknumā būtu triecis kaļķu piku.
2.Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi. Arī trenkt1.
PiemēriTriekt zirgu rikšos.
2.1.Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
Piemēri«Tā jau būs. Vari mierīgi svinēt kāzas, netriekšu šovasar tevi purvā iekšā,» jokoja vīrs..
Stabili vārdu savienojumiTriekt augšā.
2.2.pārn. Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju). Virzīt (ko) tā, ka (tas) spēcīgi skar (ko), atsitas (pret ko).
PiemēriVētra triec mākoņus.
2.3.pārn. Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Piemēri..Uz laimi, lielāku par visām laimēm, Triec mani sniegties neremdināms spēks.
2.4.parasti savienojumā ar «prom», «laukā». Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām. Ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no kāda).
PiemēriTēvocis Krišus atcerējās, ka viņi [zēni] līduši pāri sētai pēc ogām, bet sargs ar rungu triecis viņus prom.
2.5.Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
PiemēriPats savām acīm redzēju jau tolaik, kad vāciešus triecām atpakaļ, kāds tuksnesis tur ap Pleskavu radīts.
3.Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt. Arī trenkt2.
PiemēriTriekt kalpus pie darba.
3.1.sar. Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
PiemēriDevās mājup. Trieca veco mašīnu pa melno nakti un slikto ceļu tā, ka likās - tā kuru katru mirkli sajuks gabalu gabalos..
Stabili vārdu savienojumiKā (paša) nelabā triekts (arī dzīts, vajāts u. tml.).
Avoti: 7-2. sējums