triept
triept triepju, triep, triepj, pag. triepu; trans.
1.Klāt (kādu vielu) uz (kā) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
PiemēriTriept sviestu uz maizes.
Stabili vārdu savienojumiTriept (arī ziest, smērēt sar.) medu uz lūpām.
1.1.Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
Piemēri..divi vīri pašlaik ar melnu krāsu triepa kuģa priekšgalu.
2.Tēlotājā mākslā — klāt (krāsu) uz kā virsmas samērā biezā kārtā, reljefi. Šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
PiemēriTriept gleznā krāsas kārtu.
2.1.intrans.
PiemēriPurvīša darbnīcā varēja.. gleznot pastozi vai sausi,.. gleznot ar otu vai triept ar paletes nazi..
2.2.Velkot platas līnijas, veidot (piemēram, burtus), rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
PiemēriIrma jau triepa ķeburus uz zilā ietinamā papīra.
3.Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs. Arī traipīt.
PiemēriTriept piedurknes ar kvēpiem.
Stabili vārdu savienojumiTriept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus.
Avoti: 7-2. sējums