triepties
triepties triepjos, triepies, triepjas, pag. triepos; refl.
1.Refl. → triept1. Tikt trieptam.
PiemēriSviests viegli triepjas.
1.1.Triept sevi, savas ķermeņa daļas.
PiemēriViņš tagad divas reizes nedēļā skuva bārdu un, katru vakaru mazgāja seju. Nate nemaz nešaubījās, ka viņš labprāt arī trieptos ar Melitas skaistuma krēmiem.
Avoti: 7-2. sējums