triekties1
triekties triecos, triecies, triecas, pag. triecos; refl.
1.Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriTriekties ar pieri sienā.
1.1.Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) — par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
PiemēriTu vari iedomāties, ar kādu spēku celtnis triecās pret apakšā stāvošā vīra pleciem un galvu...
1.2.Par parādībām dabā, parasti par veļu, ūdeņiem, nokrišņiem.
PiemēriPavasaris te Ventspilī allaž nāk niķains - saulīte aizvēnī uzsilda, bet vējš triecas cilvēkam krūtīs ar visu sparu.
2.Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
PiemēriNe uz kādiem Meža-Eriņiem vairs nekārojās. Ko es triecos tumsā pāri spēkiem šajos sniegos?
2.1.Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
PiemēriPēdējais autobuss uz Mežvanagiem triecas cauri pelēka vēja slāņiem..
2.2.Ātri lidot (par izšautu lodi, šāviņu u. tml.).
PiemēriUn tomēr pienāca brīdis, kad uzbrukumu pamanīja. No sādžas mums pretī sāka triekties šāvienu kārtas.
Avoti: 7-2. sējums