trenkt
trenkt trencu, trenc, trenc, pag. trencu; trans.
1.Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri.
PiemēriTrenkt zirgu rikšos.
- Trenkt zirgu rikšos.
- Trenkt govis kūtī.
- ..viņš steigšus pavēlēja savam kučierim trenkt zirgus uz to ciemu, kur dzīvoja mazais sveču meistars..
- Miķeļa ķēvīte ietur lēnu riksi. Viņa ir viltīga, izliekas, ka steidzas, lai jātnieks netrenktu ātrāk.
- Atiņš, pieplacis pie kumeļa krēpjainā skausta, spieda piešu asumus sānos, trenkdams lopiņu uz priekšu, itin kā tos vajātu visbaismīgākais sumpurņu bars..
- Piepeši no turienes, sarkana sveša suņa trenkts, kūleņu kūleņiem nāk Katrīnas pelēkais runcītis..
1.1.Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
PiemēriAiz vārtiem viņus [cietumniekus] trenca gandrīz skriešus. Te dzinēji varēja pilnām izlaist ielas gausajā gaitā sakrājušās dusmas.
- Aiz vārtiem viņus [cietumniekus] trenca gandrīz skriešus. Te dzinēji varēja pilnām izlaist ielas gausajā gaitā sakrājušās dusmas.
- Miķelsons trenc gūstekni sev pa priekšu..
- Baltijas frontes karaspēks dzina laukā ienaidnieku no Latvijas ziemeļu rajoniem, trenca to uz Rīgas pusi.
1.2.pārn. Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju).
PiemēriVējš trenca norautas lapas. Tās pacēlās gaisā un sēdas uz ielas asfalta kā izbiedēts zvirbuļu bars.
- Vējš trenca norautas lapas. Tās pacēlās gaisā un sēdas uz ielas asfalta kā izbiedēts zvirbuļu bars.
- ..viņiem nežēlīgi uzbruka salts vējš,.. tas draudēja noraut cepures, sievietēm pluinīja kuplos svārkus un trenca matu šķipsnas acīs.
- Cauri vēja trenktajiem mākoņiem telpā uz mirkli ielaužas slīps saules stars..
1.3.pārn. Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriVecais ir fanātiķis, viņu trenca paniskas bailes no nabadzības, no skrandām, no ubaga spieķa...
- Vecais ir fanātiķis, viņu trenca paniskas bailes no nabadzības, no skrandām, no ubaga spieķa...
- ..zelta mirāža trenca un vilināja avantūristus aizvien tālāk uz jaunām zemēm.
1.4.parasti savienojumā ar «prom», «laukā». Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām. Ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no, kāda).
Piemēri«Vai tad jūs par tiesu gribat, lai es tikai mājā vien pūstu, lai vecās bābas [sievietes] no aizkrāsnes trencu laukā un pats sēstos viņu vietā?»
- «Vai tad jūs par tiesu gribat, lai es tikai mājā vien pūstu, lai vecās bābas [sievietes] no aizkrāsnes trencu laukā un pats sēstos viņu vietā?»
- Vēlāk dzirdēju tēvu sakām mātei: «Kas šo trenca projām? Bet viņai ir skaidri pilsētnieku niķi - kā vien kaut kas sametas, tā aizšvirkstas kā tāss ugunī.»
2.Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
Piemēri«Mūs drīz pārcels uz citu objektu... Varbūt tepat Ķengaragā, varbūt kaut kur provincē. Parasti jau mūs trenc, kur aizķēries vai iestrēdzis plāns.»
- «Mūs drīz pārcels uz citu objektu... Varbūt tepat Ķengaragā, varbūt kaut kur provincē. Parasti jau mūs trenc, kur aizķēries vai iestrēdzis plāns.»
2.1.sar. Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
PiemēriUn, ja šoferis trenc savu tehniku ar iespējami lielāku ātrumu,.. atgadās arī kāds [pasažieris], kas skaļi nepukojas «brauc kā negudrs»..
- Un, ja šoferis trenc savu tehniku ar iespējami lielāku ātrumu,.. atgadās arī kāds [pasažieris], kas skaļi nepukojas «brauc kā negudrs»..
2.2.pareti Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu).
Piemēri..administrācija tikai trenca darbus pa kaklu pa galvu..
- ..administrācija tikai trenca darbus pa kaklu pa galvu..
Avoti: 7-2. sējums