Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trenkāt
trenkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vairākkārt trenkt1.
PiemēriPa šauro pagalmu.. skraidīja bērni, trenkādami izkāmējušu kaķi.
1.1.Vairākkārt virzīt, raidīt (parasti bumbu), parasti dažādos virzienos. Dzenāt (3).
PiemēriJaunieši.. pustumsā metās trenkāt futbola bumbu..
2.Vairākkārt trenkt2.
Piemēri«Agrāk, kad stāvējām rezervē, nedeva miera, trenkāja uz mācībām..»
Avoti: 7-2. sējums