trenkt
trenkt trencu, trenc, trenc, pag. trencu; trans.
1.Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri.
PiemēriTrenkt zirgu rikšos.
1.1.Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
PiemēriAiz vārtiem viņus [cietumniekus] trenca gandrīz skriešus. Te dzinēji varēja pilnām izlaist ielas gausajā gaitā sakrājušās dusmas.
1.2.pārn. Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju).
PiemēriVējš trenca norautas lapas. Tās pacēlās gaisā un sēdas uz ielas asfalta kā izbiedēts zvirbuļu bars.
1.3.pārn. Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriVecais ir fanātiķis, viņu trenca paniskas bailes no nabadzības, no skrandām, no ubaga spieķa...
1.4.parasti savienojumā ar «prom», «laukā». Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām. Ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no, kāda).
Piemēri«Vai tad jūs par tiesu gribat, lai es tikai mājā vien pūstu, lai vecās bābas [sievietes] no aizkrāsnes trencu laukā un pats sēstos viņu vietā?»
2.Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
Piemēri«Mūs drīz pārcels uz citu objektu... Varbūt tepat Ķengaragā, varbūt kaut kur provincē. Parasti jau mūs trenc, kur aizķēries vai iestrēdzis plāns.»
2.1.sar. Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
PiemēriUn, ja šoferis trenc savu tehniku ar iespējami lielāku ātrumu,.. atgadās arī kāds [pasažieris], kas skaļi nepukojas «brauc kā negudrs»..
2.2.pareti Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu).
Piemēri..administrācija tikai trenca darbus pa kaklu pa galvu..
Avoti: 7-2. sējums