triekt2
triekt triecu, triec, triec, pag. triecu; intrans.
1.Jautri, skaļi sarunāties. Arī, parasti daudz, runāt.
PiemēriKad ekskursanti sapulcējās stacijā, lai uzsāktu ceļojumu uz Vidzemes Šveici, bija silts maija rīts. Visi trieca un smējās.
1.1.trans.
Piemēri..Velga.. vienā laidā trieca lētas divdomības.
Stabili vārdu savienojumiTriekt (arī dzīt, plēst) jokus.
Avoti: 7-2. sējums