triekt2
triekt triecu, triec, triec, pag. triecu; intrans.
1.Jautri, skaļi sarunāties. Arī, parasti daudz, runāt.
PiemēriKad ekskursanti sapulcējās stacijā, lai uzsāktu ceļojumu uz Vidzemes Šveici, bija silts maija rīts. Visi trieca un smējās.
- Kad ekskursanti sapulcējās stacijā, lai uzsāktu ceļojumu uz Vidzemes Šveici, bija silts maija rīts. Visi trieca un smējās.
- Šinī pat istabā vīri vija apaušus un grožus, triekdami ar sievietēm, un viss, kas bija savijis ligzdu Zemgales atmiņā, attecēja šajos vakaros.
- Lielvīrs pats šādās reizēs mēļošanā pārspēja visus. Viņš trieca par.. simt dažādām lietām..
- Runīgs, jā, var triekt uz velna paraušanu, bet nekad neaizmirst darbu un pienākumu.
- pārn. Bet vītols zemu sirmo galvu liec, Pat vēji mirkli apstājas un vēro, Jo viņiem šķiet, ka klusais vītols sēro Un nemana, kā strazdu pāri triec.
1.1.trans.
Piemēri..Velga.. vienā laidā trieca lētas divdomības.
- ..Velga.. vienā laidā trieca lētas divdomības.
- Daži puiši sadedz cigaretes, un atkal smiedamies visi triec kādas skolas gadu atmiņas.
- «Atradīsim [pretiniekus] vēl gulošus,» smejas jaunie [karavīri], «kas turēsies, paliks turpat uz vietas..» - «Nu jau mēs balti kā iesvētāmās meitenes,» triec atkal citi, pielaikodami baltos sniega mēteļus.
- pārn. ...tās [lakstīgalas] laistīja un šļakstīja, trieca un šķieda visaizrautīgākos treļļus, pašas savās dziesmās it kā mazgādamās.
Stabili vārdu savienojumiTriekt (arī dzīt, plēst) jokus.
- Triekt (arī dzīt, plēst) jokus sar. — Jokot, jokoties.
Avoti: 7-2. sējums