atkratīties

atkratīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.

1.Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama).

PiemēriPakalns pasitās sāņus, un spiegs smagi paskrēja viņam garām. Atkratījies no nelūgtā pavadoņa,.. Pakalns izgāja jūrmalā.

Pakalns pasitās sāņus, un spiegs smagi paskrēja viņam garām. Atkratījies no nelūgtā pavadoņa,.. Pakalns izgāja jūrmalā.
«Vienībā mūsu [strādnieku] vienīgais spēks... Mums jāatkratās no svešiem, kaitīgiem elementiem.»
Viņa atkratījusies no visiem šiem radiem, kā koks nomet sausus, atmirušus zarus.

1.1.Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).

Piemēri..Ņina beidzot atkratījās no savas pašas netīkamajam domam un piespiedās pievērsties viešņai.

..Ņina beidzot atkratījās no savas pašas netīkamajam domam un piespiedās pievērsties viešņai.
Nekādi nevarēju atkratīties no tāda kā samulsuma, no savādi smeldzošas sajūtas..
..Bergers.. nevarēja sava drauga humorā iedzīvoties un no grūtsirdības atkratīties..

2.Izteikt noraidošu, izvairīgu attieksmi.

PiemēriAtkratīties ar jokiem.

Atkratīties ar jokiem.
«Bet jums gribas Lausu aizstāvēt.» [Saka policijas priekšnieks.] - «Kas man viņu ko aizstāvēt, ja tam tik augsti aizstāvji,» Rita mēģināja atkratīties..
«Gribi - saderēsim!» Adāms tiepās... «Kam man ar tevi derēt? Es nemaz pēc pusstopa neilgojos!» Andrejs atkratījās.
«Ko nu? Vai amatos kādreiz es spraucies?» Atkratās Sabulis. «Kam man tā goda!»

2.1.Izpaust noraidošu attieksmi ar žestiem.

PiemēriIelēja [zemnieces] viņa trauciņā pienu un, līdzjūtīgi zēnu uzlūkodamas, atkratījās rokām, kad viņš sniedza naudu.

Ielēja [zemnieces] viņa trauciņā pienu un, līdzjūtīgi zēnu uzlūkodamas, atkratījās rokām, kad viņš sniedza naudu.
Kad Mirdza gribēja dzirdēt vairāk, viņš atkratījās abām rokām. Atvainojās gari.

3.Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt.

PiemēriAtkratīties ar malkas vezumu.

Avoti: 1. sējums