izraisīties
izraisīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Pamazām atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas apņem, saista).
PiemēriIzraisīties no tīkla.
1.1.pārn. Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa).
PiemēriKārlēns pamazām izraisījās no sastinguma stāvokļa, bet Druķim nācās atkārtot savu rīkojumu - tikai tad zēns saprata, ko no viņa vēlas.
1.2.pārn. Izplaukt (par pumpuriem, ziediem, lapām).
Piemēri..no bērzu brūnajiem pumpuriem izraisījās tik mazas lapiņas, ka sākumā tās bija grūti saskatīt.
2.parasti 3. pers. Rasties, izveidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriIzraisās šaubas.
2.1.Rasties, iesākties (par cilvēka darbību, par norisēm sabiedrībā).
PiemēriIzraisījusies domu apmaiņa.
2.2.Rasties, iesākties (par norisēm dabā, procesiem ierīcēs u. tml.).
PiemēriMežā izraisījās ugunsgrēks.
Avoti: 3. sējums