atburt
atburt -buru, -bur, -bur, pag. -būru; trans.
1.Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
Piemēri«Redzi, - es esmu burve... Es viņu [Spodri] tomēr atbūru. Viņš ir istabā.»
- «Redzi, - es esmu burve... Es viņu [Spodri] tomēr atbūru. Viņš ir istabā.»
- Kā ēnas, atburtas No garu valstības, Peld melnā tumsā melnās, mēmās laivas..
1.1.Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
PiemēriTiesnesis [raganai] licis.. svētību atburt atpakaļ..
- Tiesnesis [raganai] licis.. svētību atburt atpakaļ..
- pārn. Bet viņa atradās tālu, vēstules pienāca ar lieliem starpbrīžiem, un, lai cik tās bija mīļas un gaidītas, vārdi vien nespēja atburt bijušā skaistumu.
2.Ar burvībām, buršanu atņemt.
Piemēri..puisis visiem citiem labību bij atbūris un vecīša laukiem piebūris.
- ..puisis visiem citiem labību bij atbūris un vecīša laukiem piebūris.
3.Ar burvībām, buršanu atvērt.
PiemēriKur katrs stādiņš augšām cēlies Un smēlies No vaļā atburtiem ezeriem Sev spirdzi ar tumšzaļiem pilieniem, Kur jauns viss tapa, Tur plaukstu ir es..
- Kur katrs stādiņš augšām cēlies Un smēlies No vaļā atburtiem ezeriem Sev spirdzi ar tumšzaļiem pilieniem, Kur jauns viss tapa, Tur plaukstu ir es..
4.Glābt (apburto), likvidējot būrumu. Likvidēt (būrumu).
PiemēriAtcerēsimies mūsu tautas pasaku par raganu, kas ar savu stibiņu pārvērtusi par akmeni gan vecāko brāli, gan viņa dzīvniekus (tikai jaunākajam brālim izdevies apburtos atkal atburt).
- Atcerēsimies mūsu tautas pasaku par raganu, kas ar savu stibiņu pārvērtusi par akmeni gan vecāko brāli, gan viņa dzīvniekus (tikai jaunākajam brālim izdevies apburtos atkal atburt).
- Kāds burvis, kurš raganu zalves tur, Tās laikam man acīs būs trinis; Un kad burvība vaļā jāatbur, Viņš neliekas nu vairs ne zinis!
Avoti: 1. sējums