atceļš
atceļš -a, v.; parasti vsk.
Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
PiemēriAtceļš bija grūtāks nekā nāciens šurp.
- Atceļš bija grūtāks nekā nāciens šurp.
- Pamazām arī pienāk laiks posties atceļam.
- Kad Elza atgriezās mājās, bija vēls vakars. Atceļā viņa satika Kandila mazdēlu Imantu.
- Ilmārs atgriezās pēc laba laika, kad kuģim vajadzēja doties atceļā.
- Tas vienalga - sākas ceļš vai atceļš, Tādi mirkļi iesmeldzās vienmēr..
Avoti: 1. sējums