nebrīvība
nebrīvība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad (kas) atrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
PiemēriViņa [dzejnieka] ideāls - cilvēks cīnītājs, kas dragā nebrīvības važas.
1.1.Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij).
Piemēri..viņi četratā sprieda, ko vajadzētu darīt, lai arī laukus modinātu nebrīvības sloga nokratīšanai.
1.2.Stāvoklis, kad (sabiedrības loceklis) ir atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.
PiemēriEkonomisku apstākļu mudināti, muižnieki gadu no gada kāpināja zemnieku nodevas un klaušas.. Nebrīvība šai laikā sāk jau līdzināties verdzībai.
2.Stāvoklis, kad (cilvēks) atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
Piemēri..lai kādi būtu apstākļi šajās [internēto] nometnēs, vienā ziņā tās visas ir vienādas: nometņu režīms, nebrīvība, kaut kas līdzīgs gūstam.
2.1.Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots.
PiemēriNebrīvībā dzimuši lauvu mazuļi.
3.Ierobežota (darbības) iespēja.
Piemēri..[rakstniekam] piemīt kāda ļoti pozitīva īpašība: iet tur un darīt vispirmām kārtām to, ko diktē tautas intereses.. Tas nenozīmē rakstnieka nebrīvību, pakļaušanos svešiem spēkiem..
3.1.Pakļautība normām, paražām.
4.Nedabiskums, piespiestība, arī mākslotība.
PiemēriKustību nebrīvība.
Avoti: 5. sējums