Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iežmaugt
iežmaugt -žmaudzu, -žmaudz, -žmaudz, pag. -žmaudzu; trans.
1.Iežņaugt1.
PiemēriSlaidais, pakorpulentais augums iežmaugts brūnā, gludā kleitiņā.
  • Slaidais, pakorpulentais augums iežmaugts brūnā, gludā kleitiņā.
1.1.Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
PiemēriIežmaugt saujā monētu.
  • Iežmaugt saujā monētu.
  • Iežmaugt dūrē cukura gabaliņu.
1.2.Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
Piemēri..Osiene apsēdās uz resnas pagales un iežmaudza viņu [meiteni] cieši starp ceļgaliem.
  • ..Osiene apsēdās uz resnas pagales un iežmaudza viņu [meiteni] cieši starp ceļgaliem.
1.3.pārn. Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
PiemēriSilagaiļu lauku josla aizstiepās, abās pusēs meža iežmaugta..
  • Silagaiļu lauku josla aizstiepās, abās pusēs meža iežmaugta..
2.parasti divd. formā: iežmaugts. Sašaurināts.
PiemēriNo saimnieka dzīvokļa ir iznākusi izkrāsojusies sieviete. Viņa šūpojas iežmaugtajā viducī..
  • No saimnieka dzīvokļa ir iznākusi izkrāsojusies sieviete. Viņa šūpojas iežmaugtajā viducī..
  • Šiem stabiņiem iežmaugts viducis.
Avoti: 3. sējums