Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rīvēties
rīvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Rīvēt (Z) sevi.
PiemēriTaču pats galvenais man visu mūžu ir bijis ūdens. Bez tā nevaru. Mazgājos, skalojos, rīvējos ar vēsu ūdeni katru dienu rītu un vakaru.
2.Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā). Berzēties (1). Berzties (1).
Piemēri..mans vecais kinžals Rīvējas pie jostas.
3.Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Trīties. Berzēties (2). Berzties (2).
PiemēriKaķis rīvējas gar kājām.
3.1.pārn. Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā. Berzēties (2).
Piemēri..gājēji savā starpā pinās, malās un rīvējās.
4.sar. Strīdēties, nevarēt vienoties. Berzēties (4).
Piemēri..tas [strīds] nozīmētu lieki rīvēties un rieties, bojāt nervus un gandēt garastāvokli..
Avoti: 6-2. sējums