rīvīte
rīvīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → rīve.
2.zool. Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
PiemēriGremošanas sistēmā [gliemežiem] īpatnēja ir rīkles rīvīte, ar kuru sasmalcina barību.
Avoti: 6-2. sējums