rīvēt
rīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Smalcināt (ko) ar rīvi.
PiemēriRīvēt kartupeļus.
2.Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
PiemēriSiliņmāte.. berzēja un rīvēja sāpošās kāju potītes.
Stabili vārdu savienojumiRīvēt (arī bāzt) degunā.
2.1.Ar iespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
PiemēriČingizhans brīžiem sēdēja seglos pretīgi nekustīgs,.. brīžiem atkal gluži bez kādas jēgas raustīdams iemauktus vai rīvēdams piešus.
3.Tīrīt, spodrināt (ko) ar spēcīgu piespiedienu. Berzt (2).
PiemēriKaspars bija sakārtojis egļu zarus. Tagad viņš piecēlās, ilgi gar biksēm rīvēja smilšainos pirkstus, līdz beidzot tie bija tīri..
4.parasti 3. pers. Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu). Berzt (3).
PiemēriKurpe rīvē papēdi.
5.pareti Beržoties gar ko, deldēt.
Piemēri«Tu domā, ka tikai tie ir gudri, kas bikses pa skolas solu rīvē?»
Avoti: 6-2. sējums