piekļaut
piekļaut -kļauju, -kļauj, -kļauj, pag. -kļāvu; trans.
1.Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiekļaut bērnu sev pie krūtīm.
- Piekļaut bērnu sev pie krūtīm.
- ..Marga sāka sūri raudāt, galvu pie vecā kapteiņa pleca piekļāvusi.
- Māte grieza maizi, piekļāvusi krūtīm zeltaini brūnu klaipu..
- ..Jānis satvēra Elzu aiz rokas un, piecēlis kājās, piekļāva sev klāt.
1.1.Piespiest, arī pievirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) savam ķermenim.
PiemēriSlēpotāji nonākuši augstieņu virsotnēs, joņoja lejup, atgādinādami putnus, kas piekļāvusi spārnus straujam kritienam.
- Slēpotāji nonākuši augstieņu virsotnēs, joņoja lejup, atgādinādami putnus, kas piekļāvusi spārnus straujam kritienam.
2.Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
PiemēriSpradzene.. no meža zemenes atšķiras ar abpusēji matainām lapām un auglim piekļautām kauslapām.
- Spradzene.. no meža zemenes atšķiras ar abpusēji matainām lapām un auglim piekļautām kauslapām.
- ..vējš vienā mirklī ar ātru, bet maigu tvērienu piekļauj drēbes cieši viņas augumam..
2.1.Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, daļu.
Piemēri..jāmeklē jauni risinājumi, lai Gorkiju nepārplūdinātu ar standartceltnēm, bet jauno organiski piekļautu pilsētas senatnes vērtībām, Volgas plašumiem un dabas gleznumam.
- ..jāmeklē jauni risinājumi, lai Gorkiju nepārplūdinātu ar standartceltnēm, bet jauno organiski piekļautu pilsētas senatnes vērtībām, Volgas plašumiem un dabas gleznumam.
3.divd. formā: piekļauts; val. Tāds, kas ir saistīts piekļāvuma attieksmēs.
PiemēriPiekļautais apzīmētājs.
- Piekļautais apzīmētājs.
- Piekļautais papildinātājs.
- Piekļāvums ir visbrīvākais sintaktiskā saistījuma veids starp komponentiem vārdkopās. Piekļāvuma saistījumā atkarīgais jeb piekļautais komponents ir nelokāms vārds vai vārda nelokāma forma, piemēram, staigāt lēni, domāt skaidri, ļoti labs.
Avoti: 6-2. sējums