miegt
miegt miedzu, miedz, miedz, pag. miedzu
1.trans. Vērt ciet, sašaurināt (acis, plakstus).
PiemēriGaida miedz acis stiprajā pusdienas saulē.
- Gaida miedz acis stiprajā pusdienas saulē.
- Cilvēki gāja un smaidīja,.. viņi miedza acis, un to kaktiņos ievilkās smaidu rieviņas..
- Tas [suns] saulē miedz savu vienīgo aci, nevar lāgā pierast pie žilbās gaismas.
2.trans. Cieši spiest, žņaugt.
PiemēriCeļiem miegdama, rokām žņaugdama, viņa tā saspieda baronu Bunduļu, ka tas vairs nezināja, cik viņš īsti vecs.
- Ceļiem miegdama, rokām žņaugdama, viņa tā saspieda baronu Bunduļu, ka tas vairs nezināja, cik viņš īsti vecs.
- ..apvārsnis savilkās šaurāks un šaurāks kā neredzamas rokas kopā miegta stīpa.
- Vēnas Jēkaba rokās un kājās no sasprieguma vai pušu trūkst, plecus un mugurkaulu miedz gluži kā skrūvspīlē.
3.intrans.; sar. Ātri skriet.
PiemēriSkrien Jāzepiņš pa mežu, meklēdams Zīmaļas.. Miedz puika, meklē nebēdnieci.
- Skrien Jāzepiņš pa mežu, meklēdams Zīmaļas.. Miedz puika, meklē nebēdnieci.
- Pa olnīcu miedza zaķis.
Avoti: 5. sējums