miegapūznis
miegapūznis -žņa, v.
miegapūzne -es, dsk. ģen. -žņu, s.; sar.
1.Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
Piemēri..visi seši [slaukšanas] aparāti bija savās vietās. Es iedarbināju motoru. Nu, mana benzīna kamenīte!.. Izglāb šoreiz miegapūzni Ivaru!
2.Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
PiemēriPārāk jau [vīrs] lēns un miermīlīgs, īstais miegapūznis.
Avoti: 5. sējums