miegt
miegt miedzu, miedz, miedz, pag. miedzu
1.trans. Vērt ciet, sašaurināt (acis, plakstus).
PiemēriGaida miedz acis stiprajā pusdienas saulē.
2.trans. Cieši spiest, žņaugt.
PiemēriCeļiem miegdama, rokām žņaugdama, viņa tā saspieda baronu Bunduļu, ka tas vairs nezināja, cik viņš īsti vecs.
3.intrans.; sar. Ātri skriet.
PiemēriSkrien Jāzepiņš pa mežu, meklēdams Zīmaļas.. Miedz puika, meklē nebēdnieci.
Avoti: 5. sējums