miegulīgs
miegulīgs -ais; s. -a, -ā; pareti
miegulīgi apst.
1.Miegains1.
PiemēriĶēniņienes dēls tāds miegulīgs.
- Ķēniņienes dēls tāds miegulīgs.
- Rutons bija maza auguma, pelēcīgu un it kā sakaltētu seju, kurā plaiksnījās vēsas, mazas, miegulīgas ačeles.
2.Miegains2.
Avoti: 5. sējums