miegains
miegains -ais; s. -a, -ā
miegaini apst.
1.Tāds, kam nāk miegs. Tāds, kas ir gurdens.
PiemēriMiegains bērns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMiegainas acis.
1.2.pārn. Palēnināts, gauss (parasti par kustību, darbību).
PiemēriMaurs atcerējās miegainās kustības, ar kādām Ieva spoguļa priekšā parasti rīkojās ar ķemmi..
1.3.pārn. Vienmuļš, klusināts (par skaņu). Blāvs, miglains (par krāsu, gaismu).
Piemēri..ratiņš dūc miegains. Mana māte tur vērpj pelēku diegu.
1.4.pārn. Tāds, kur ir miers, klusums, arī krēsla.
PiemēriVisi guļ.. Plašā sēta miegaina un pagurusi.
1.5.pārn. Tāds, kam ir raksturīgs miers, sastingums (par parādībām dabā).
PiemēriZēni brauc laivā vai brien pa silto, miegaino ūdeni un makšķerē.
2.Tāds, kas ir pasīvs, neizdarīgs. Tāds, kam nav ierosmes.
Piemēri..audzis [Aspazijas] nemiers ar miegaino, inerto sabiedrību.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..darbs organizācijā rit kaut kā miegaini,.. paši jūs neko interesantu neizdomājat, bet pakūtri pildāt to, ko rajona komiteja ieteikusi.
Avoti: 5. sējums