Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
žņaugt
žņaugt žņaudzu, žņaudz, žņaudz, pag. žņaudzu; trans.
1.Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
PiemēriŽņaugt cilvēku.
  • Žņaugt cilvēku.
1.1.intrans.
PiemēriTad pēc Lilijas sniedzās kādas resnas, spēcīgas, rūsganām spalvām apaugušas rokas, tās aptvēra kaklu un lēnām, arvien spēcīgāk sāka žņaugt...
  • Tad pēc Lilijas sniedzās kādas resnas, spēcīgas, rūsganām spalvām apaugušas rokas, tās aptvēra kaklu un lēnām, arvien spēcīgāk sāka žņaugt...
  • «Tu man esi aizspiedis rīkli,» Augusts čīkstēja. «Nežņaudz! Es nevaru parunāt.»
1.2.Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
PiemēriSpožā stieplīšu pinuma kaklasaite viņu laikam žņaudza, jo bieži viņš lika pirkstu aiz krekla apkaklītes..
  • Spožā stieplīšu pinuma kaklasaite viņu laikam žņaudza, jo bieži viņš lika pirkstu aiz krekla apkaklītes..
  • Kaupurs abām rokām stīvēja un slaucīja stīvo apkaklīti, viņam likās, ka tā žņaudzot viņam kaklu ciet.
  • pārn. Zeme ļāvīgā, zeme trakā, Puteņa šalle tev rīkli žņaudz.
1.3.Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
PiemēriAsaras žņaudz kaklu.
  • Asaras žņaudz kaklu.
  • Padre Čamora, virzīdamies uz priekšu, skaitīja kāpienus. Aizdusa viņam žņaudza kaklu.
  • Nē, tas [sausa maize] nebij norijams, spiedās kaklā, nelabums žņaudza pakrūti.
  • Man elpa žņaugta. Es lēni mirstu..
  • «Abas mēs esam labas.» Tagad Asjai jau bija Melitas žēl. Dusmas pašai uz sevi žņaudza ciet kaklu..
1.4.intrans.
PiemēriUn pakrūtē žņaudz izsalkums, nu jau nedēļām ilgi. Reizēm uznāk reibonis.
  • Un pakrūtē žņaudz izsalkums, nu jau nedēļām ilgi. Reizēm uznāk reibonis.
1.5.pārn. Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
PiemēriSmaga vientulība visu pēcpusdienu žņaudz viņu. Gulēt tik grūti, bet celties, iet, strādāt negribas.
  • Smaga vientulība visu pēcpusdienu žņaudz viņu. Gulēt tik grūti, bet celties, iet, strādāt negribas.
  • Viss tas mīļums, ko viņa nesa savā sirdī, ko nebija varējusi izdāvāt, viņas krūtīs bija savēlies kamolā un reizēm žņaudza viņu vai nost.
2.Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
PiemēriViņa saķēra manu roku savos miklajos pirkstos un žņaudza to, it kā pēdējo glābiņu atradusi.
  • Viņa saķēra manu roku savos miklajos pirkstos un žņaudza to, it kā pēdējo glābiņu atradusi.
  • Virtuvē ienāca Mārtiņš, gludi noskuvies, bet krietni sagraizījies, un mīņājās plānvidū, žņaugdams saujā savus nodzeltējušos sulaiņa cimdus.
  • Rotas guļ nepakustēdamās sniegā,.. rokām cieši žņaudzot šautenes.
2.1.Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piemēram, par apģērba gabalu.
PiemēriZeķu gumija žņaudz kāju.
  • Zeķu gumija žņaudz kāju.
  • ..viņa smagais un biezais zvērādu kažoks karsēja un spieda, un viņa siltā cepure žņaudza galvu, bet viņš nekustējās.
2.2.pārn. Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu.
Piemēri..vēl tagad barons žņaudza savus rentniekus un graudniekus ar augstām nodevām..
  • ..vēl tagad barons žņaudza savus rentniekus un graudniekus ar augstām nodevām..
  • Uzskatu, ka laukos jādod iespēja brīvam darbam, nedrīkst žņaugt zemnieku.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi.
Avoti: 8. sējums