skraukšķēt
skraukšķēt parasti 3. pers., skraukšķ, pag. skraukšķēja
skraukšēt parasti 3. pers., skraukš, pag. skraukšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kraukšķēt.
PiemēriPa nakti ceļš ir uzsalis, zem kājām skraukšķ plāna ledus un sniega garoza.
Avoti: 7-1. sējums