piekļauties
piekļauties -kļaujos, -kļaujies, -kļaujas, pag. -kļāvos; refl.
1.Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiekļauties pie koka.
1.1.Tikt piekļautam (1).
Piemēri..vaigs piekļaujas [šautenes] laidei vietā, no kuras sviedri jau sen noēduši laku.
2.parasti 3. pers. Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) — par apģērbu.
Piemēri..tīrais linu krekls vēsi piekļaujas miesai.
3.Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
PiemēriTas ir parasts Ziemeļspānijas zvejnieku ciems, ar savām pelēkajām mājiņām cieši piekļāvies mazā jūras līcīša lēzenajam krastam.
3.1.Būt atbilstošam (kādam kopumam, sistēmai).
Piemēri..atsevišķi stāsti tematikas ziņā piekļaujas gan «Fornarīnai», gan «Sudrabotajiem mākoņiem», taču tajos ir patstāvīgas domas par cilvēku attiecībām un par attieksmi pret laikmetu.
Avoti: 6-2. sējums