Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
grauzties
grauzties parasti 3. pers., graužas, pag. grauzās; refl.
1.Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
PiemēriKāpurs graužas ābolā.
1.1.Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) — par instrumentiem, mehānismiem.
Piemēri..zāģis gaudodams un šņākdams grauzās kokam cauri, un zemē krājās baltas skaidas..
2.Virzoties ārdīt, drupināt (par norisēm dabā).
PiemēriBet sudrabvītols klusēdams noraugās.., kā viļņi graužas klāt tā saknēm..
3.Ilgstoši pastāvot, nomākt (parasti par psihisku stāvokli).
PiemēriPārmetumi graužas apziņā.
Stabili vārdu savienojumiGrauzties sirdī.
Avoti: 3. sējums