grauzties
grauzties parasti 3. pers., graužas, pag. grauzās; refl.
1.Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
PiemēriKāpurs graužas ābolā.
- Kāpurs graužas ābolā.
- Kāpurs graužas koka mizā.
- ..miegs Sausenei vairs nenāca, un viņa caurām naktīm klausījās, kā žurkas grauzās pažobelēs.
- «Tēvoci, skaties: ložu caurumi egļu stumbros!» «Nē, tur jau ķirmji grauzušies.»
1.1.Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) – par instrumentiem, mehānismiem.
Piemēri..zāģis gaudodams un šņākdams grauzās kokam cauri, un zemē krājās baltas skaidas..
- ..zāģis gaudodams un šņākdams grauzās kokam cauri, un zemē krājās baltas skaidas..
- Kamanu dzirdēt nemaz nevarēja. Tikai zirgu pakavi grauzās ceļa ledū un zvani skanēja.
- Turpat virs galvas slīda [kuģa] stūres ķēde,.. grīdā grauzdamās.
2.Virzoties ārdīt, drupināt (par norisēm dabā).
PiemēriBet sudrabvītols klusēdams noraugās.., kā viļņi graužas klāt tā saknēm..
- Bet sudrabvītols klusēdams noraugās.., kā viļņi graužas klāt tā saknēm..
- Uguns pa apakšu grauzās aizvien tālāk.
3.Ilgstoši pastāvot, nomākt (parasti par psihisku stāvokli).
PiemēriPārmetumi graužas apziņā.
- Pārmetumi graužas apziņā.
- Pa dienu mājās drūms klusums, nakts tumsā graužas neizdomājamas domas..
- Kaut kas smags un nepatīkams grauzās domās, un viņa nevarēja to atgaiņāt..
Stabili vārdu savienojumiGrauzties sirdī.
- Grauzties sirdī idioma — Nemitīgi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Avoti: 3. sējums