spriesties
spriesties spriežos, spriedies, spriežas, pag. spriedos; refl.
1.Virzīties cieši kopā (pie kā, ap ko u. tml.).
PiemēriAp Ķeižu sāka spriesties tie, kas bija apgādājušies ar izkaptīm un bisēm, un to nebija mazums.
- Ap Ķeižu sāka spriesties tie, kas bija apgādājušies ar izkaptīm un bisēm, un to nebija mazums.
2.parasti 3. pers. Tikt traucētam kustībā, stāties (parasti iekļūstot šaurā vietā).
PiemēriAsaru kamols spriežas kaklā.
- Asaru kamols spriežas kaklā.
- Brīviņu kungam acis bij pievērtas, viņš noklepojās tā, it kā visu nedēļu bijis aizsmacis un rīklē kaut kas spriestos.
- ..bija grūti elpot, jo trūdiem piesmirkušais gaiss spriedās un ķērās trahejā un bronhos..
- Piejaukti sēklinieku kātu gabaliņi un visādi gruži. Tie spriežas sēj aparātā.
- Man negribas ēst, nolaužu tikai mazu garoziņu un to pašu noriju ar pūlēm. Kumosi spriežas kaklā.
Stabili vārdu savienojumi
- Kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) — Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Avoti: 7-2. sējums