laimēties
laimēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
1.Gadīties, notikt kam vēlamam. Veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
PiemēriAndrām bij laimējies, divas paprāvas līdakas un divas raudas izkratījis no murda astes.
- Andrām bij laimējies, divas paprāvas līdakas un divas raudas izkratījis no murda astes.
- ..es pārskatu sludinājumus, vai neradīsies kāds darbs. Un kādu dienu man laimējas. Es vai skriešus dodos uz priekšpilsētu, kur tiek pieprasīti divi galdnieku zeļļi un viens buršs.
- Mūsu kāzām vajadzēja notikt vecgada vakarā. Iepriekšējā dienā man laimējās dabūt ceriņus.
1.1.Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ. Beigties bez nepatīkamām sekām.
PiemēriToreiz viss varēja beigties vēl ļaunāk. Man laimējās, es paliku dzīvs, kaut gan mašīna izskatījās kā lūžņu kaudze.
- Toreiz viss varēja beigties vēl ļaunāk. Man laimējās, es paliku dzīvs, kaut gan mašīna izskatījās kā lūžņu kaudze.
- Robertam laimējās: viņš nokļuva Kļavās, neviena cilvēka nesaticis ceļā.
Avoti: 4. sējums