atstaroties
atstaroties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Refl. → atstarot1: tikt atstarotam.
Piemēri..elektromagnētiskie viļņi izkliedējas un atstarojas no metāliskām virsmām.
- ..elektromagnētiskie viļņi izkliedējas un atstarojas no metāliskām virsmām.
- ..tāluztveršana [televīzijā] iespējama, ultraīsviļņiem atstarojoties no jonosfēras slāņiem.
- Tāpat kā gaismas stars atstarojas no spoguļa, tā arī skaņas vilnis atstarojas no priekšmetiem ar lielu virsmu.
1.1.Atspoguļoties1.
PiemēriLielajā spogulī atstarojās lustru blāvais gaismas ķekars..
- Lielajā spogulī atstarojās lustru blāvais gaismas ķekars..
- Dienvidaustrumos.. zvilnēja zilgani gubu mākoņi, vēstīdami negaisa savilkšanos. To virsotnēs sārti violeta vēl atstarojās pēdējā saules atblāzma.
- Kā dzidrā, tīra spogulī viņas acīs atstarojās saule, un es atkal pasmaidīju.
Avoti: 1. sējums