uztikt
uztikt -tieku, -tiec, -tiek, pag. -tiku; intrans.
1.Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Uzkļūt uz kādas vietas.
PiemēriUzticis kalniņā, pirmais braucējs sāka laist rikšiem.
- Uzticis kalniņā, pirmais braucējs sāka laist rikšiem.
- Vai tiešām viņš sadomājis rāpties pa krauju augšup, uztikt uz [pils] mūra..
- ..viņi ar māti noskatījās, kamēr tēvs.. bija uzticis uz lielceļa un nozuda acīm.
2.Piecelties.
Piemēri..Vārpa piecēlās sēdus, pēc tam kaut kā uztika kājās..
- ..Vārpa piecēlās sēdus, pēc tam kaut kā uztika kājās..
- Sausās, bālganās smiltīs kūņojas pūkaina kamene. ..Cikkārt uzrāpjas pa iestāvo malu, tik atkrīt atpakaļ. ..Tad ilgi jāķepurojas, līdz uztiek kājās.
Avoti: 8. sējums