nekādi
nekādi [neˈkādi] apst.; parasti teikumos ar noliegtu verbu
Nekādā veidā. Tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu. Nekā [1].
PiemēriViņš nekādi netika ar darbu galā.
- Viņš nekādi netika ar darbu galā.
- Runāt runā, bet tik nospiesti, klusi, ka, pat visuzmanīgāk klausoties, nekādi nevar saprast, kādā valodā.
- Reiz viņš gadījās sētsvidū, kad Jēkabs tikko bij atbraucis no Klidziņas un nekādi nevarēja izkļūt no ratiem.
- Aizzāģēts bērzs bija iekāries blakus augošo koku zaros, nekādi gar zemi dabūt..
Avoti: 5. sējums