nekārtīgs
nekārtīgs -ais; s. -a, -ā
nekārtīgi apst.
1.Tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība. Tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā).
PiemēriNekārtīga malkas grēda.
1.1.Tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu). Tāds, kas nav sagatavots lietošanai.
PiemēriAr to bija izlemts, ka Vaļas bērni vairs nestaigās nekārtīgās drēbītēs..
2.Tāds, kurā nav ievērota noteikta (piemēram, darbību) secība. Tāds, kura norisē nav regularitātes, sistemātiskuma.
PiemēriDivreiz fašisti mēģināja iebiedēt pilsētas aizstāvjus ar nekārtīgu šaušanu..
2.1.Neorganizēts, haotisks.
Piemēri«Vai es neteicu? Brauciens, kas nekārtīgi sākas, tikai nekārtīgi var beigties.»
3.Nevērīgs, nolaidīgs (piemēram, pret apkārtni, savu ārieni).
Piemēri«Slikti, draugs, tu esi nekārtīgs,» tēvocis pārmet draugam. «Katru lietu ikreiz vajag nolikt savā vietā, lai veltīgi nebūtu jāmeklē.»
3.1.Paviršs, nolaidīgs (piemēram, pret saviem pienākumiem). Tāds, kas neievēro disciplīnu.
PiemēriNekārtīgs darbinieks.
3.2.Tāds, kas ir veikts, izpildīts pavirši, bez vajadzīgās rūpības, precizitātes (piemēram, par darbu).
PiemēriNekārtīgs darbs.
Avoti: 5. sējums