nekaunība
nekaunība -as, s.
1.parasti vsk. Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums.
PiemēriGuntis, pamaza auguma zēns.. un tādu kā vienmēr netīru seju, kur dīvainā kārtā sadzīvo divas gluži pretējas rakstura īpašības - maigs gļēvums un rūdīta nekaunība.
2.Nesmalkjūtīga, izaicinoša, aizvainojoša izturēšanās, rīcība, runa.
PiemēriTā jau ir nekaunība - no pašu vidus celt uzņēmumam neslavu, nemaz neaprunājoties ar viņa vadītāju.
Avoti: 5. sējums