nekauņa
nekauņa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
Nekaunīgs cilvēks.
PiemēriNeciešams nekauņa.
- Neciešams nekauņa.
- No pārliecīgas aprūpēšanas un visa gatava priekšā nolikšanas var rasties kā lēnīgs klusētājs, tā enerģisks bļāvējs un nekauņa.
- «Nekauņa! Kaunu maizē apēdusi..» viņa kliedza [uz kaimiņieni]..
- «Tagad ejiet labi drīz projām un nerādieties vairs šajā ielā. Es briesmīgi nevaru ciest nekauņas.»
Avoti: 5. sējums