nekārtība
nekārtība -as, s.
1.parasti vsk. Stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā). Kārtības trūkums. Pretstats: kārtība.
PiemēriTe viss bija.. nekārtībā. Uz galda - maizes gabals un blakus tam - brauniņš. Gulta savandīta, steigā pārklāta ar lauciniecisku segu.
2.parasti vsk. Stāvoklis, kad nav ievērota noteikta (piemēram, darbību) secība.
PiemēriViņa gaitas zinu labi: uz pilsētu brauc reizi nedēļā. Izbrauc un atgriežas noteiktā stundā. Tikai pēdējā laikā viņa braucienos nomanāma nekārtība. Te aizbrauc vēlāk, te atgriežas agrāk.
3.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nekārtīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRegīnas nekārtība veco vīru kaitināja, bet arī smīdināja. Taču, par spīti savai nevīžībai, Regīna ienesa īsto dzīvību mājās.
3.1.arī dsk. Paviršība, nolaidība (piemēram, savu pienākumu izpildē).
Piemēri«Vai kas noticis?» es jautāju. Viņš atmet ar roku... «Parastā nekārtība. Rīgā saņēmām telegrammu, lai steidzamies, bet tagad izrādās, ka banāni vēl nemaz nav pievesti.»
4.parasti dsk. Trūkumi, nepilnības.
Piemēri..pavasaros lopbarības dēļ nācās likvidēt lopus,.. tīrumu ražība kritās. Pats Priede, redzēdams kolhozā daudzās nekārtības, sāka tām pievērst aizvien mazāku vērību..
5.dsk.; neakt. Protesta izpausmes. Nemieri.
PiemēriBūs [baznīcā] nekārtības... Un mācītājs Breksnis atminējās, ka pagājušajā svētdienā aizlūguma laikā par ķeizaru un visu valdošo namu daudzi bija šņaukājuši, klepojuši un švīkājuši kājām.
Avoti: 5. sējums