nejūtīgs
nejūtīgs -ais; s. -a, -ā
nejūtīgi apst.
1.Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas). Tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
PiemēriMēs esam kļuvuši ne tikai steidzīgi. Dažkārt arī nejūtīgi. Un - neredzoši. Un tad tādi aug arī mūsu bērni... Gudri, zinoši, bet - emocionāli auksti.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNejūtīgs skatiens.
Avoti: 5. sējums