nejēdzība
nejēdzība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nejēdzīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMani valdzināja lomas dramatisms un apziņa, ka tādā tēlā var izkliegt protestu pret kara nejēdzību.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nejēdzīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTrokšņu nejēdzība.
3.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nejēdzīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriĻauna joka nejēdzība.
4.Muļķīga, arī aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
PiemēriRunāt nejēdzības.
5.parasti dsk.; sar. Negadījumi. Arī nekārtības.
Piemēri«Labi draugi mani uzveda uz ceļa. Viņi mani pārliecināja, ka visas tās nejēdzības, ko es saskatīju, bet nepratu izskaidrot, neizzudīs pašas no sevis. Ka ir jācīnās pret kapitālismu.»
Stabili vārdu savienojumiLīdz nejēdzībai.
Avoti: 5. sējums