nejaucība
nejaucība -as, s.
1.Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs. Tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
PiemēriJo garāka spalva [lauku suņiem], jo vairāk dažādu pogaļu un visu citu nejaucību viņi spiesti tajā savākt.
1.1.Nejauks notikums, gadījums. Nejauka, negodīga rīcība.
PiemēriTā nejaucība nu bija notikusi, viņa draugs bija nācis.., bet atradis durvis aizslēgtas.
1.2.parasti dsk. Rupji, nepieklājīgi vārdi, izteikumi.
PiemēriSarunāt visādas nejaucības.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nejauks3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Jūsu stāstā [«Mērnieku laiki»] mūsu dzīves nejaucība un cilvēku tumsonība aprakstīta ar briesmīgu patiesīgumu.» [Saka A. Pumpurs.]
Avoti: 5. sējums