nejaušība
nejaušība -as, s.
1.Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums. Negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
PiemēriViņš [komandieris] nejaušības neatzina,.. pūlējās visu iespējami paredzēt..
- Viņš [komandieris] nejaušības neatzina,.. pūlējās visu iespējami paredzēt..
- ..viss stāsts dibināts uz nejaušībām: nejaušs brauciens atvaļinājumā, nejauša satikšanās vilcienā..
- Bezdarba rēgs - to Agnese bija jau redzējusi Bērziņu ģimenē...tādu ģimeņu ir tūkstošiem un tāpēc šo postu nevar izskaidrot ar nejaušību..
- «Tev gan ir īsts žurnālista deguns. Tu allaž proti būt visur pirmais.» - «Nē,» Nikolajs atrunājās. «Šoreiz tā bija tīra nejaušība. Mani te atkomandēja žurnāla redakcija..»
1.1.Tas, kas notiek, izraisās vai ko dara, veic bez nolūka, bez iepriekšēja nodoma.
PiemēriLēciens būtu apzināta, mērķtiecīga rīcība, kritiens bija nejaušība un kļūme..
- Lēciens būtu apzināta, mērķtiecīga rīcība, kritiens bija nejaušība un kļūme..
- ..Pāvils Gaigala neticēja, ka tā ir nejaušība, ka tik bieži braucienos pārsprāgst automašīnu priekšējo riteņu riepas, īpaši tad, ja šajās mašīnās brauc jaunās dzīves aktīvisti.
2.parasti vsk.; filoz. Viens no materiālās pasaules objektīvajiem sakariem, kuru izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
PiemēriNepieciešamības un nejaušības savstarpējās attieksmes.
- Nepieciešamības un nejaušības savstarpējās attieksmes.
- Nepieciešamības un nejaušības samērs.
Avoti: 5. sējums