Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nejaukums
nejaukums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nejauks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka nejaukums.
  • Cilvēka nejaukums.
  • Dzīvnieka nejaukums.
2.Vispārināta īpašība → nejauks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTrokšņa nejaukums.
  • Trokšņa nejaukums.
  • Rudens nejaukums.
3.Vispārināta īpašība → nejauks3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSituācijas nejaukums.
  • Situācijas nejaukums.
  • Iesnu nejaukums.
4.Vispārināta īpašība → nejauks4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVārdu nejaukums.
  • Vārdu nejaukums.
  • Mums vajag uzkrāsot [uzgleznot].. elles valdnieka darbu nejaukumu.
Avoti: 5. sējums