nejauks
nejauks -ais; s. -a, -ā
nejauki apst.
1.Tāds, kura āriene vai rakstura, personības īpašības izraisa nepatiku, pretīgumu (par cilvēku).
PiemēriĪstā meita bija nejauka kā pati ragana, garu, līku degunu,.. lielām lūpām..
1.1.Tāds, kam piemīt kas nepatīkams, pretīgs.
PiemēriNejauki žesti.
1.2.Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, pretīgumu (par dzīvniekiem).
PiemēriNejauks suns.
2.Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu (piemēram, par priekšmetiem). Tāds, kas nesagādā nekādu prieku.
PiemēriNejauks dzīvoklis.
2.1.Griezīgs, nepatīkams (par skaņu).
PiemēriNejauks troksnis.
2.2.Ass, pretīgs (par smaržu, garšu).
PiemēriNejauka smaka.
2.3.Negaršīgs, pretīgs (par ēdienu, dzērienu).
PiemēriNejauki āboli.
2.4.Ļoti nepatīkams (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir ļoti nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
PiemēriLaiks ir nejauks. Gandrīz nepārtraukti smidzina, un vēja mestās sīkās lietus lāses slacina matus..
3.Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, pretīgu.
PiemēriNejauks brīdis.
3.1.Tāds, kas izraisa nepatīkamas, mokošas izjūtas (par fizioloģisku stāvokli, slimību).
PiemēriNejaukas sāpes.
4.Tāds, kurā izpaužas rupjība, naidīgums.
PiemēriNejauki vārdi.
Avoti: 5. sējums