noritēt
noritēt parasti 3. pers., -rit, pag. -ritēja (retāk -rita, 1. konj.); intrans.
1.Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) – par (kā) lāsēm.
PiemēriPielējis Didža kanniņu ar pienu, viņš rūpīgi apslaucīja dažas lāsītes, kas bija noritējušas pa ārpusi.
- Pielējis Didža kanniņu ar pienu, viņš rūpīgi apslaucīja dažas lāsītes, kas bija noritējušas pa ārpusi.
- Pār viņas grumboto vaigu norit liela asara..
- Kad viņa [pīle] izvelk galvu no ūdens, slapjums norit kā rasa no viņas kakla..
- pārn. Mati kā divas melnas, lielas piles noritēja uz viņas pleciem no augstā, atsegtā pieres stūra.
- pārn. Viņš jutās žirgts un svaigs.. Pēdējās miega lāses kņudēdamas noritēja gar kaklu un muguru.
2.Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veida, ar kādu rezultātu) – par darbību, pasākumu u. tml. Norisēt (2).
PiemēriBrauciens lielāko tiesu noritēja pa nepārskatāmu līdzenumu.
- Brauciens lielāko tiesu noritēja pa nepārskatāmu līdzenumu.
- ..pilsētās norit strauja dzīvojamo ēku celtniecība.
- ..koncerts, kā mēdz rakstīt laikrakstos, noritēja ar lieliem panākumiem.
- Sarunā, kas noritēja saprašanās garā, izskatīja dažus abu valstu divpusējo attiecību jautājumus.
3.Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1).
Piemēri..sala dēļ apstājas ūdens kustība augos, bez kā savukārt nevar noritēt augu dzīvības procesi.
- ..sala dēļ apstājas ūdens kustība augos, bez kā savukārt nevar noritēt augu dzīvības procesi.
- Ezeriņš kāri vēro dzīvi un gribot negribot ierauga cīņu, kas norit starp kapitālismu un strādniecību.
- Vēlajā paleolītā.. sabiedrības attīstība Eiropā noritēja nevienmērīgi.
Avoti: 5. sējums