pastiepties
pastiepties -stiepjos, -stiepies, -stiepjas, pag. -stiepos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → pastiept1, tikt pastieptam.
PiemēriGumija pastiepjas garāka.
1.1.pārn. Paildzināties (par laiku, laikposmu).
Piemēri..dienas tagad pastiepušās garas, bet katrai no tām galā tomēr nakts.
2.Paaugties (garumā) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Piemēri..viņš pirmo reizi ieraudzīja, ka zēns pa šo ziemu krietni vien pastiepies, tepat vienā garumā ar Martu.
2.1.Par augiem, to daļām.
Piemēri..pīlādži bija pastiepusies garumā, ar zariem aizklādami skolotāja istabas logu mājas čukurā.
2.2.pārn. Kļūt garākam (par parādībām dabā).
PiemēriSaule jau laidās uz vakara pusi. Ozolu ēnas bija pastiepušās garākas, un gaiss kļuvis rēnāks.
3.Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriPastiept pāri galdam.
Stabili vārdu savienojumi
3.1.Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
PiemēriUz kārdinošā katla pusi pastiepās arī Māra ieplaisājusī apakštase..
3.2.pārn. Pavirzīties, mazliet vērsties plašumā (par parādībām dabā).
PiemēriRīta blāzma bija pastiepusies manāmi augstāk..
4.parasti 3. pers. Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
PiemēriUn zemesceļš atkal pastiepās vēl tālāk mežā..
Avoti: 6-1. sējums