Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pastiept
pastiept -stiepju, -stiep, -stiepj, pag. -stiepu; trans.
1.Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
Piemēri«..Jāpastiepj tik jūsu ausis, Tās par īsu ir priekš - vērša.»
  • «..Jāpastiepj tik jūsu ausis, Tās par īsu ir priekš - vērša.»
  • ..puisis pastiepa soli, nokļuva feldšerim blakus..
Stabili vārdu savienojumiPastiept soli.
1.1.Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu).
PiemēriSiltā gadalaikā ciešus apavus var pastiept, ja tos pa nakti blīvi piebāž ar slapju vai samitrinātu papīru.
  • Siltā gadalaikā ciešus apavus var pastiept, ja tos pa nakti blīvi piebāž ar slapju vai samitrinātu papīru.
  • Viņš uzmauca uz ceļgala un abām rokām pastiepa lielāku savu jauno ziemas cepuri.
1.2.Stiepjot pavilkt, pavirzīt garumā.
PiemēriDūms vienu troses galu bija uzmetis «Gazika» sakabei un otru galu pastiepa uz «Moskviča» pusi.
  • Dūms vienu troses galu bija uzmetis «Gazika» sakabei un otru galu pastiepa uz «Moskviča» pusi.
  • Ar rokām pieglauda matus un pastiepa zilās kleitas malu tālāk pāri ceļiem.
  • Pastiepusi uz leju vatenieka stūrus un sakārtojusi lakatiņu, viņa klusēdama ar acīm sekoja kapteinim.
  • pārn. Kails, bez lapām, bez zīlēm, bet varen tālu pastiepis zaru vainagu, stāvēja parka dižākais ozols.
1.3.pārn. Paildzināt (laiku, laikposmu).
PiemēriViņš negribēja nīkuļot un vārgt, lolot un saudzēt sevi, lai tikai pastieptu dzīvi nedaudz garumā.
  • Viņš negribēja nīkuļot un vārgt, lolot un saudzēt sevi, lai tikai pastieptu dzīvi nedaudz garumā.
1.4.pārn. Nevajadzīgi palielināt (parasti daiļdarba, tā daļu, teksta) apjomu.
PiemēriLugā nākušas klāt citas sižeta līnijas un arī personas, tā ir pastiepta, vietām dramaturģiski sadomāta.
  • Lugā nākušas klāt citas sižeta līnijas un arī personas, tā ir pastiepta, vietām dramaturģiski sadomāta.
  • ..stāstam stipri pastiepta ekspozīcija..
2.Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas). Stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļās).
PiemēriPastiept kājas uz priekšu.
  • Pastiept kājas uz priekšu.
  • Atvadoties pastiept roku.
  • Pastiept lūpas.
  • Meitene pastiepa roku un iededza spuldzi.
  • Daina pieiet pie suņa, notupstas iepretim un sniedz maizi uz pastieptas plaukstas.
  • Kaklu pastiepis, Valdis pāri meiteņu galvām vēroja.
  • Govs padzērās, izlaizīja no spaiņa ar aso mēli visus biezumus un pastiepa purnu, vai vēl ko nedos.
  • pārn. ..mums pastiepj savu tumšo un silto roku tropiskā nakts.
  • pārn. Liepa pastiepj bitēm pretī viskuplākos zarus.
2.1.divd. forma: pastiepts Tāds, kas ir izaudzis, izveidojies (kādā virzienā) samērā garš (parasti par organisma daļām).
PiemēriUz priekšu pastiepts zods.
  • Uz priekšu pastiepts zods.
  • Sāņus pastiepti koka zari.
2.2.Stiepjot roku, pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā).
PiemēriMans tēvocis pastiepj mātei savu tukšo tasi.
  • Mans tēvocis pastiepj mātei savu tukšo tasi.
  • «Jūs pīpojat?» Silenieks pastiepa uz Žubura pusi etviju ar papirosiem.
  • Gavaru kaimiņu vecāmāte pastiepa pārdevējam iesārteno desmitrubļu naudas zīmi.
2.3.Mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
PiemēriMēs skrējām saliekušies, automātus sev priekšā pastiepuši, acīm ienaidnieku meklēdami.
  • Mēs skrējām saliekušies, automātus sev priekšā pastiepuši, acīm ienaidnieku meklēdami.
3.Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu.
PiemēriRunas temps samērā lēns, dažas skaņas pastieptas.
  • Runas temps samērā lēns, dažas skaņas pastieptas.
  • «Mjāā, tie jaunie...» brigadieris mazliet padrebināja balsi un pastiepa zilbes.
  • ..vārdus viņš allaž pastiepj, it kā stostītos..
4.Ar pūlēm panest.
PiemēriPastiept čemodānu uz priekšu.
  • Pastiept čemodānu uz priekšu.
Avoti: 6-1. sējums