izpalikt
izpalikt -palieku, -paliec, -paliek, pag. -paliku; intrans.
1.parasti 3. pers. Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
PiemēriAr pateicīgu smaidu viņa pieņēma sabiedrības nodevas savam daiļumam, bet nekad tīši nedzinās pēc tām, neprasīja un neapvainojās, ja tās izpalika..
- Ar pateicīgu smaidu viņa pieņēma sabiedrības nodevas savam daiļumam, bet nekad tīši nedzinās pēc tām, neprasīja un neapvainojās, ja tās izpalika..
- «Ja jums mani jāsoda, tad lai tiesa nāktu ātrāk, man tā ir tik grūti,» Magdalēna beidza savu atzīšanos... «Es domāju, tiesa šoreiz izpaliks.»
- Tīkotā atzinība, diemžēl, izpalika - meitene platām acīm raudzījās kaut kur griestos un, likās, pat nemanīja, kas automašīnā notiek.
2.Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
Piemēri1944. gada pavasarī Latvijā vācu aizmugure bija jau dezorganizējusies. Izpalikt no darba vairākas dienas varēja bez jebkādām aizdomām.
- 1944. gada pavasarī Latvijā vācu aizmugure bija jau dezorganizējusies. Izpalikt no darba vairākas dienas varēja bez jebkādām aizdomām.
- ..Indēns ņēmās gari prātot, cik ļoti viss kolektīvs atbalstījis viņu grūtā dzīves brīdī, sametis vainagam, devis viņai iespēju pāris dienu izpalikt no darba.
- Tā Maldups pirmo reizi šķietami nesvarīga iemesla dēļ naktī izpalika no mājām.
Avoti: 3. sējums